Proverbaro Esperanta (M. F. & L. L. Zamenhof) | ||
<b>Akvo</b> kura <b>akvo</b> pura. | ✔ | |
erpi <b>akvo</b>n per kribrilo. | ✔ | |
Brogita e sur <b>akvo</b>n blovas. | ✔ | |
i estas <b>akvo</b> al lia muelilo. | ✔ | |
<b>Akvo</b> kaj pano servas al sano. | ✔ | |
<b>Akvo</b>n senmovan kovras putrao. | ✔ | |
i tuas lin, kiel <b>akvo</b> anseron. | ✔ | |
<b>Akvo</b> silenta subfosas la bordon. | ✔ | |
Kiu <b>akvo</b>n evitas, droni ne timas. | ✔ | |
Barakti kiel fio ekster la <b>akvo</b>. | ✔ | |
<b>Akvo</b> trankvila estas <b>akvo</b> danera. | ✔ | |
Fajron estingas <b>akvo</b>, pekon pardono. | ✔ | |
Kurbiadi kiel diablo en <b>akvo</b> benita. | ✔ | |
Al fi kuirita jam <b>akvo</b> ne helpos. | ✔ | |
En <b>akvo</b> malklara oni fikaptas facile. | ✔ | |
<b>Akvo</b> bolas, murmuras, sed fine i kuras. | ✔ | |
Volus kato fiojn, sed la <b>akvo</b>n i timas. | ✔ | |
Li pasis <b>akvo</b>n kaj fajron kaj marojn kaj marojn. | ✔ |